-Izslēdz veselas uzturvielu grupas ikdienas maltītēs
-Izlaid veselas ēdienreizes
-Ēd slepus
-Ēd tikai zemu kaloriju produktus
-Distancēšanās no draugiem
-Attaisnojumi, lai nebūtu jāēd kopā ar draugiem un radiem
-Pārēšanās, ātra ēšana vai sevis ierobežošana
-Ēdot jūti sarežģītas emocijas
-Konstanti domā vai runā par ēdienu
-Pārtrenējies, lai kompensētu ēšanu-Apsēstība ar ķermeņa svaru un formu (Man likās, ka bulīmija, tas ir tikai tad, ja Tu ēd un izraisi vemšanu. Tā es dzīvoju domādama, ka bailes no ēdiena, bailes palikt resnai ir tikai.. Tikai stingra diēta.)
-Bailes no pieņemšanās svarā -Atkārtotas epizodes ar lielu ēdiena daudzuma apēšanu -Sajūta, ka nespēj kontrolēt apēsto un nespēj apstāties ēdot
-Vemšana vai pārmērīgi treniņi pēc ēšanas ar domu izlīdzināt kalorijas -Badošanās, kaloriju ierobežošana starp pārēšanās epizodēm -Diētisku un diurētisku līdzekļu lietošana
Kad todien tās lasīju ēšanas traucējumu pazīmes, biju šokā. Bulīmija? Tā ir bijusi mana dzīve. Es nezināju, ka sirgstu ar traucētu ēšanu. Jā, man bija šādas tādas problēmas, tomēr mēs mākam sevi mānīt. Ēšanas traucējumi ir viltīgi. Tie zem sevis slēpj sāpes.
-Es mēdzu šķirstīt ēdiena recepšu fotogrāfijas un pētīt tās, saprotot, ka nevarēšu to gatavot, jo tiek izmantots sviests, eļļa, siers vai kūpināta gaļa, vai cukurs, vai jebkas, kas nav tvaicēts ēdiens.
-Es ēdu slepus un vienatnē
-Es mēdzu atvemt ēdienu, bet tas beidzās ātri. Mans ierobežošanas rīks bija sports.
-Pēc ēšanas mēdzu noskriet 10km un aiziet uz spēka treniņu, pavadot treniņā vairāk nekā 2h.
-Ik pa laikam veicu atslodzi diennakti vai divas neēdot neko vairāk, kā litru paniņu.
-Svēros katru dienu
-Dzīvoju paralizējošās bailēs pieņemties svarā. Nenormālās un izmisīgās.
-Savas bailes “konotrolēju” ar diētu -Domāju, ka esmu resna, kaut biju normālā izmērā
-Esot ciemos, es izvēlējos liesāko gaļas gabalu.
-Kad visi aizgāja, mēdzu ātri saēsties, kamēr neviens neredz.
Darbs fitnesa vidē tam, protams, nepalīdzēja, tomēr es šķietami labi maskēju savas problēmas. Bija grūti paskaidrot cilvēkiem, kādēļ neēdu kūku, esot ciemos. Redziet, man saldumi neasociējas ar ko foršu. Priekš manis tie bija “flashback” no pārēšanās epizodēm.
Kad meklējot informāciju par to, kas ar mani notiek, kādēļ tik daudzus gadus ir bijis smagi, biju šokā. Visas pazīmes bija manējās. Viss salikās kā nelāga puzle vietās. Mana slēpšanās, bailes no ēdiena. Bija savādi atskārst, ka esmu cietusi no ēšanas traucējumiem, bet vēl jocīgāk – neviens neko nepamanīja. Fakts, ka izārstējos ir laime, un arī veiksme. Neviens nezināja, ka man ir problēmas ar ēdienu.
Jocīgākās sajūtas pārņēma brīdī, kad atskārtu, esmu vesela. Labi, man protams, ar ēdienu varbūt vienmēr būs mazliet saudzīgākas un īpašākas attiecības, tomēr lielā mēra, esmu vesela.
Tomēr es gribēju, lai kāds būtu zinājis. Ko līdzīgu reiz tiku piedzīvojusi sakot ardievas Emocionālai ēšanai. Nu, kad man bija jāsaka uz neredzēšanos veselai notikumu kaskādei, jutos vīlusies. Tu nepārklausījies. Likās, ka visam, ko darīju nebija nekādas jēgas. Ka manām “ciešanām” nav bijusi jēga, “neviens” mani nav pamanījis.
Kā ikviena ieraduma, arī traucētas ēšanas gadījumā, slēpjas patiesā vajadzība. Acīmredzot, daļa manas agrīnās psihes izlēma, ka tieši ēšanas problēmas būs veids, kā liks kādam mani iemīlēt stiprāk un pievērsties vairāk, taču tie, kuru uzmanību centos pievērst, neievēroja manu pūliņus.
Atskārst to bija tik pat šokējoši, kā pieņemt, ka pusi dzīves esmu cīnījusies ar to. Toreiz man bija divas izvēles.
1. Turpināt neveselīgu ēšanas uzvedību, cerot, ka mani pamanīs.
2. Saprast, ka veselai esot, mani pamanīs vairāk, un pats galvenais - ieraudzīt sevi pašai.
Tagad man ir spēks un varēšana dzīvot kā sev, parādīt to, kāds cilvēks esmu patiesībā, nevis kāds ir mans ēšanas traucējums.
Ja Tu šo lasi, un varbūt jūties līdzīgi, vai vēl esi posmā, kad tikai dziedē savas lietas, atceries – Tu neesi slikta. Tas ir neveiksmīgs mēģinājums saņemt mīlestību. Traucēta ēšana diemžēl nesniegs kāroto, un man žēl, ka tā.
Mums jāmācās parūpēties par sevi pašiem. Tu vari attīt atpakaļ brīdi, kad viss sākās, saprast patiesu stingrās diētas vai citu mehānismu sākotni, lai saprastu, kāda bija motivācija? Pēc kā mazais bērns Tevī ilgojas? Un sniedz to sev. Atceries, pasaulei esi vajadzīga Tu. Tieši Tava personība, nevis traucētas ēšanas maska.
Tu, kad esi vesela, esi daudz lielāka dāvana pasaulei, kā tad, kad izvēlies sevi sodīt, vainot, ciest, neēst, ierobežot.
Ēšanas traucējumi ir nopietna lieta, tādēļ atceries vērsties pēc palīdzības - labā terapijā vai pie uzticama atbalsta. Par to vai Apzināta ēšana var palīdzēt, raksti man.
Mīlestībā,
Zane