Es tagad rakstīšu kaut ko galīgi nestilīgu, bet reizēm es jūtos... ka nespēju tikt līdzi. Ka neesmu stilīga, ziniet, kā skolas laikā, kur dala grupiņās. Nu lūk Mana apziņa, acīmredzot, ir lēna vai vecmodīga. Es redzu visu jauno, video IG TV, Reels un citas iespējas, bet es nespēju. Nespēju vai negribu tikt līdzi. Tīkli raisa sajūtu, ka es kaut ko nedaru kā vajag, ka varu nepaspēt, ka kāds cits ir priekšā ar šo informāciju. Ka jāvaktē. Un visi tie teksti no lietotājiem - kā tas iedvesmo dzīvot labāk, būt labākai personai.
Jā, var jau būt.
Bet arī šeit es esmu gaužām nestilīga, jo biežāk sajūtos sliktāk, nekā labāk – pārlapojot laika joslu. Tad nāk otrais vilnis, kas mums stāsta kā tas liecina par zemu pašvērtējumu. Un to, ka skaidri zināms, ka iekšējā pasaule spoguļo ārējo. Kam es svēti ticu, starp citu. Tātad pašai kaut kas gruzd un sāp, ja aizķeras, bet hei – vai tiešām kādreiz salīdzināšanas rats griezās tik strauji? Man gan gribās teikt, ka jābūt dzelzs cilvēkam, lai Tevi neietekmē nekas, no redzētā. Acīmredzot, es neesmu. Digitālā vide raisa izjūtu par kaut kā sasniegšanu, par nemitīgu progresu, par kaut ko, kas paiet garām. Viss ir tik aktuāls, tik svarīgs. Zini, man ir apnicis vairāk, labāk, ātrāk. Es gribu paņemt savu lēno vilcienu un tajā būt. O, jā. Klāt kūpoša kafijas krūzīte un es esmu. Un man pie kājas, piedodiet, ka nebūšu sasniegusi visu, ko varētu sasniegt šajā iedomu pasaulē. Vai arī īstajā, kur gan vairs ir robeža? Kādas sajūtas īsti mums sniedz digitālā vide un sociālie mediji? Vai mūsu apziņa tiek līdzi visam? Vai pamanām, kad patērējam par daudz un aprokam sevī mītošo Radītāju? Man šķiet, ka ar to ir ļoti jāuzmanās. Reizēm ir sajūta, ka glancētā iedvesmas maska ir tikai masu iemidzināšanas veids. Veids kā mūsu acis ir vaļā, bet patiesībā mēs guļam un patērējam citu ražoto saturu. Vai ražojam savu, kuru bezmērķīgā plūsmā arī atstājam lietošanai. Noliegšana un izolācija nekad nav atslēga, bet gudra integrācija ir diskusijas vērta. Man patīk palasīt, patīk gūt labo no tā, kas vērtīgs. Tomēr nepamet sajūta, ka robeža starp iedvesmu ir trausla. Starp iedvesmu un ko? Kā Tev šķiet? Bonusā - mazs vērības uzdevums – padari savu telefona glāstīšanu par praksi. Paņem, sajūti to rokās un pavēro savas emocijas un iekšējo pasauli brīdi pirms interneta vai Instagram lietošanas. Uzliec taimeri un velti 5min, ļaujot sev izpētīt visus jaunumus. Kā mainās sajūtas? Vai redzi kā viena emocija nomaina citu? Paturi to visu savā vērības traukā. Pastāsti, kā tas bija?