Četras nedēļas atpakaļ, es nolēmu, ka vēlos ievilkt elpu uz divām nedēļām no šī sociālā tīkla. Pirmās pasaules problēmas, kā saka. Un tomēr, šo dienu laikā manī radās pāris pārdomas. Ticu, ka arī jums tādas ir, saistībā ar sociāliem portāliem, tādēļ labprāt apmainīšos pieredzēm.
Kā tas ir mūsdienu vidē? Vai tiešām, ja neesi sociāli aktīvs šāda veida platformās, tevis nav? Sākontējo divu nedēļu laikā, pauze ieilga līdz mēnesim Grūti teikt, tomēr jāsaka, ka ar domas galu pavīdēja idejas - vai neesmu kaut ko nokavējusi?
Gauži īsiem vārdiem raksturojot, ko sniedza šāds instagram detokss - Mieru. Īstu, dziļu mieru.
Apgalvotu, ka laiks pagāja ātri. Taču būšu godīga, pirmās trīs dienas bija savādas. Sevi nebūtu saukusi par ļoti aktīvu lietotāju, un tomēr, un tomēr. Neraugoties uz sevis regulāciju - neskatīties sociālos portālus no rīta un vakarā, pieķēru sevi pie brīžiem, kad "aiz neko darīt" roka sniedzās pēc telefona.
Kāpēc nolēmu par labu šādai pieredzei ar pauzi? Pirmkārt, jutu vēlmi definēt savu ceļu un nostāju. Kas ir tas saturs, ar ko dalos, un kāpēc. Tāpat arī - kas ir saturs, ko skatos un, kāpēc? Un ziniet, tie kāpēc nebija glaimojoši reizēm. Ieskatoties sevī vairāk, sapratu, ka esmu lūkojusi pēc svešas atzinības. Kā vārdā?
Bieži, pēc regulāras tīklu lietošanas, sajutu nemieru sevī. Ievēroju, ka iekšā sēž tā mazā trauksme, kas saka, hei, tu nedari pietiekoši daudz, šis nav labi un vispār. Ir laiks dalīties ar kaut ko, pat, ja nejūties tā, ka tev ir, ko dot. Un tad tie mirkļi, kur iedvesma maigi, nemanāmi saplūst ar salīdzināšanas sindromu. Šīs iekšējās sajūtas rezonēja, un sapratu, ka tas nevar iet roku rokā ar veselīgu tīklu lietošanu un attieksmi tālākā ceļā.
Tomēr, ceļš atveda atpakaļ, kam bija vairāki iemesli. Galvenais - visu šo laiku es izjutu vēlmi dalīties ar jums veselīgās idejās par uzturu un apzinātām izvēlēm. Sapratu, ka pilnīga aplikācijas dzēšana nebūtu atslēga mieram. Ja tāds salīdzināšanas tarakāns sēž galvā, viņš būs spējīgs izlīst negaidītās ikdienas situācijās tāpat. Pārbaudīts.
Līdz tam - galvenie ieguvumi no relatīvi īsa sociālā detoksa -
1. Man radās vairāk laika sajust SEVI. Pa īstam, sākt novērtēt mazās un lielās lietas, ko daru un pārstāt salīdzināt ar to, ko dara citi. Tas atbrīvo. Patiesībā tā ir viena no labākajām sajūtām. Kā atgriezties mājās.
2. Man, garlaicības brīžos, bija laiks atslogot galvu, nedarot neko, vienkārši aplūkojot apkārtni, telpas, cilvēkus vai palasot grāmatu, ja vakarā bija vēlme pēc kādas informatīvas atpūtas.
3. Es sāku saprast, ka varu piezvanīt kādam sen nedzirdētam draugam, vai ģimenes loceklim un vienkārši, sirsnīgi parunāt. Ak, tik vienkāršas, bet mīļas, lietas, kas kaut kā mēdz piemirsties, ja apkārt ir daudz citu "kairinātāju."
4. Es saku Redzēt vairāk cilvēkus sev apkārt un blakus. Kas ir cilvēki, ar ko braucu autobusā? Kāds īsti izskatās šoferis, kas sniedz man biļeti? Es gribēju vairāk sarunāties. Būt vairāk šajā mirklī.
5. Pats galvenais - plūstošas dzīves sajūta. Ļoti sazemēta, īstas dzīves sajūta. Patiesībā tik laba, ka pat baidījos atgriezties.
Šīs pauzes laikā izdzīvoju arī ceļojumu bez bilžu ievietošanas. Tas bija pārsteidzoši atvieglojoši, jo pēkšņi jau ir vienalga vai bildē izskaties pietiekoši perfekti, vai šis bija īstais leņķis. Es vienkārši uzņēmu bildi un viss. Godīgi sakot, no pēdējā ceļojuma man laikam ir vismazāk bilžu no visiem.
Taču ziniet, pēc šī visa uzskaitījuma, es sapratu arī to - tāpat kā meditācijai jēga ir tikai tad, ja spēj integrēt to mieru sevī ikdienā. Tāpat arī ar mūsdienu gadžetu un platformu lietošanu. Bēgšana nav atbilde, bet lietošana bez apzinātības - tas ir lauciņš, kur piestrādāt.
Vēlos ne tikai dzīvot apzinātu dzīvi, bet pirms ienākt šeit, uzdot pāris jautājumus.
Ko es šeit meklēju? Ko plānoju dot? Un, ko vēlos saņemt (kāpēc?)
Ik pa laikam atbildot uz kādu no šiem jautājumiem sev, ir iespējams gan dalīties ar jēdzīgu saturu, gan saglabāt mieru un sazemētu sajūtu. Īstas dzīves sajūtu, kurā ir viss. Arī Instagram.