Kas man patiesībā palīdzēja atbrīvoties no diētas (UN nekļūt resnai?)
Protams, es varētu teikt, ka Apzināta ēšana un tā būtu tiesa, tomēr vairāk par to, tā bija Francija.
Pirmo reizi Francijā es devos kā maza meitene, un tētis vēl tagad saka, ka es tur jutos ļoti laimīga. Tā ir tiesa. Varbūt jaunās drēbes, līčijas, ar kurām mielojos viesnīcā kā mazs bērns, tēta siltums vai ziemassvētku spožums, kaut kas no visa lika manai sirdij iedegties un meklēt šo pilsētu, šo sajūtu vēl un vēl.
Gadu gaitā esmu bijusi pozitīvi apsēsta ar domu par franču eleganci, dzīvesveidu un attieksmi. Ar vieglumu pret ēdienu. Lai arī ilgus gadus pēc sava pirmā ceļojuma man nebija iespējas doties uz Franciju vēl vienu reizi, es radu šo pilsētu caur rakstītu vārdu.
“Why french women don't get fat” – grāmata, kura aizsāka manu nelielo, gaišo apsēstību ar franču dzīves noslēpumiem. Daudzi no tiem, es ticu, ir vien gaistoša ilūzija, un īsti franči, nešaubos, smejas par šīm klišejām, tomēr gadu gaitā man šī vīzija ir palīdzējusi saglabāt gaišo attieksmi pret ēdienu.
Autore grāmatā stāsta, kas ir mazās franču sieviešu viltības, lai uzturētu lielisku formu un it viss nav nekas cits kā Apzināta ēšana.
Palūko: Ēd augstas kvalitātes produktus mazās porcijās Izvēlies kvalitāti pāri kvantitātei iepērkoties Izgaršo katru kumosu Daudz staigā kājām Ēd trīs maltītes regulāros laikos (nekādu uzkodu) Elpo un atpūties Uzturi labu stāju Saldumi ir atļauti – nelielās porcijās Ēd bezpiedevu jogurtu regulāri (vai dzer kefīru, ja esi latvietis)
Franču sievietes neuzkož starp maltītēm, un dzer daudz ūdens. Viss ir tik vienkārši vai ne?
Kā man tas palīdzēja atbrīvoties no diētas?
Kā jau esmu teikusi Tev, diēta tas nav uzturs, bet PRĀTA stāvoklis. Tas ir stāvoklis, kad pat neizbaudi ēdienu, jo visu laiku uztraucies kā tas ietekmēs figūru.
Savukārt šeit paustās atziņas un visa dzīvošana ir par BAUDU. Par baudu kustēties, baudu ēst. Un mērenību. Tas manī tik ļoti rezonēja, ka es vairs nespēju citādi.
Tieši šī attieksme man palīdzēja saprast un rast to, ko pēc kā tik alkstoši meklēju – labu formu, ēst visu un neko sev neaizliegt. Šis sapnis kļuva par īstenību, kad sadziedēju savus iekšējos aizliegumus, jo kamēr mūsos prāts nav mierā, mēs vēl nespējam ēst mazāk un nejusties kā diētā.
Šī grāmata, šis vieglums, šis viss mani pacēla un ļāva noticēt – Francija ir katrā no mums.
Vieglums un mērenība.