Kāds ir ideālais ķermenis? Sky is the limit. Pirmkārt, gribās nokliegties, tak ejiet jūs visi d...t, tie, kas saka – Zanīt, nē, nu tagad ir daudz veselīgāk, un Zane, mūsu ģimenē tik tievu cilvēku nav, Zanīt, Tev vajag paēst – komentāri mainās kā Skotijas laikapstākļi, atkarībā cik Tu sver. Ejiet jūs visi.. Lūdzu un paldies.
Kādā brīdī es ļoti noguru no šiem komentāriem, kas pilināja manās smadzenēs greizu pārliecību jūru. Kā cits var zināt, kāds ir Tavs ideālais ķermenis?
Bet man, man ir svarīgi zināt šo atbildi. Es gribu zināt KĀPĒC? Kāpēc es cenšos būt formā, ko man tas nozīmē un galu galā, kā Dievs mani radot ir vēlējies? Žēl, ka es nevaru pajautāt – “Klau, Dievs, Tev noteikti bija plāns cik man jāsver, vai Tu varētu, lūdzu, būt tik mīļš un pačukstēt man uz austiņas kopā ar to ideālo uztura plānu, ko? Vai vari?”
Amzierējos, tomēr Dievs dzird un atbild. Ideāli ir tā, kā Tu vēlies, jo Tev ir dota brīvā griba. Šī griba man nemaz vienmēr nepatīk, tā uz maniem pleciem uzliek mazo atbildības nastiņu – tikai manās rokās ir tas kā izskatos un kā gribu būt.
Aizdomājos, kad sāku nedaudz uzņemt svaru, un teicu vīram, bet kad tas beigsies? Cik ilgi es pieņemšos svarā? Vai man būs jāmaina izmērs? Un es sapratu, ka negribu mainīt izmēru. Man tiešām patīk mans izmērs, bet vai es varu ieturēt diētu? Ko īsti nozīmē vārds diēta, no kura mēs bēgam? Vai mums ir bail nepaēst? Vai mums ir bail no izsalkuma, vai drīzāk no mūžīgās neapmierinātības, kura kā stepes kamols velkas nopakaļ mūsu papēžiem, sausajās vistas filejās un rīsos? Kas ir tas, kas sāp patiesībā?
Diēta un nelielas porcijas nesāp, ja ir pareizā attieksme. Diēta nav uzturs, tas ir prāta stāvoklis. Tāds ierobežojošs, grūts, aizkaitināms stāvoklis. Diētu ārstē attieksme. Iejūtība. Izpratne, ka pieņemt sevi nenozīmē aizliegt pārmaiņas. Pieņemt sevi nozīmē sevi iepazīt un caurstrāvot šo brīdi ar mīlestību. Pat tad, ja riepa veļas pāri biksēm, piedodiet, bet saprast, ka nē, es tā negribu un darīt, DARĪT tā, kā Tu gribi.
Es nezinu cik man jāsver pēc Dieva plāna un tam arī nav nozīmes, jo nozīme ir tam, lai Tu, tieši Tu justos sevī labi. Tik daudz cilvēku, tik daudz ķermeņu, bet mums, mums ir tieši šis viens. Īpašais un pats labākais. Mums ir tikai mūsu, viena dzīve, īpaša, pati tuvākā.
Ideāls – tā ir sajūta.
Es nezinu, kas ir perfekts ķermenis, bet es zinu, kā gribu justies. Ēšanas ieradumi un ķermenis, tie ir rīki, kas atbalsta mūsu dzīvi. Tie nav galamērķi, bet instrumenti. Un kādā brīdī mums ir jāieskatās tieši sevī, tikai sevī, un nekur citur, lai zinātu, kur atrodas mans līdzsvara punkts. Jo kā teicis kāds gudrs cilvēks – sky is the limit.