Es iepazinos ar apzinātu ēšanu pirmo reizi apmēram pirms 1.5 gada. Taču es nenojautu cik liela ir šī lieta, un kā tā uzrunās mani. Ka es burtiski iemīlēšos šajā dzīvesveidā tik ļoti. Ka tik ļoti vēlēšos dalīties ar jums par to, kā būt brīvam no jebkāda veida diētam. Patiešām brīvam. Vai esat domājuši cik daudz vietas būtu jūsu galvā laimīgai dzīvei, ja tajā nebūtu nomāktu domu par ēdienu, par to ko nedrīkst, ko drīkst, cik daudz, kad? Ko jūs gribētu darīt patiesībā, tā vietā, lai domātu šīs uzmācīgās kontroles domas, vai kaltu destruktīvās sevis ienīšanas idejas? Es esmu. Daudz. Es esmu pat sabijusies no tā, cik patiesībā brīva un potenciāla pilna ir galva.
Pirmo reizi apzinātas maltītes meditāciju veicu izmantojot telefona aplikāciju, un ievēroju – nespēju apēst brokastu putru līdz galam, esmu pilna. Tas gan nav apzinātas ēšanas mērķis, neļaut jums apēst šķīvi. Tieši pretēji, tas nozīmē apēst tik, lai gūtu apmierinājumu. Lai vai kā, tā bija iespējams pirmā reize manā dzīvē, kad es pa īstam apskatīju savu ēdienu. Tolaik aplikācijas dotie audiālie padomi šķita savādi – pieskaries ēdienam, paklausies vai tas ko saka? Domāju, ko gan ēdiens man var teikt? Tas man bija kas jauns. Tomēr iekšēji interesants.
Laiks ir ritējis savu gaitu, turpinot padziļināt manas zināšanas un pašas pieredzi, un no virspusējas intereses šis dzīvesveids un labsajūtas uztvere ir kļuvusi par daļu no manis. Es turpinu mācīties, lai apmācītu jūs pavisam oficiāli Apzinātā uzturā. Līdz tam dalīšos savā pieredzē un vērtīgu avotu sniegtā informācijā.
Kas īsti ir apzināta ēšana?
Raksturojot vienā teikumā tas ir jautājums sev - Kāpēc es tagad ēdu? Tā ir zelta dzīsla starp ēdu visu, ko redzu/gribu un striktu sevis kontroli. Tā ir tā līnija, ko sauc par līdzsvaru. Pareizāk, tas platais, drošais ceļš. Tā ir ēšana, kamēr ēdiens tev garšo, nevis tāpēc, ka jāapēd viss, ka ir uz šķīvja. Tas ir ēšanas veids, kas palīdz izbaudīt maltīti un gūt no tās patīkamu pieredzi, apmierinājumu un sāta sajūtu. Vēršot apzinātu uzmanību saviem ķermeņa signāliem, ir vieglāk pamanīt organisma patieso izsalkumu, sātu, kā arī gūt baudu no ēdiena. Šādi ir vieglāk izdarīt izvēles, kas ir balstītas organisma veselības un labsajūtas nodrošināšanā. Jo mēs sākam dzirdēt sevi. Sajust sevi. Principā tā ir kā maza ēšanas meditācija.
Tā iekļauj uzmanības vēršanu uz sevi. Kā arī meditāciju ikdienā – ar to mums būs iespējams sevi patiesi sajust. Tas iekļauj jautājumus sev par to vai esi patiesi izsalcis vai arī tikai noguris? Vai tu gribi ēst saldu vai sāļu? Svaigu vai apstrādātu? Kas ir tas, kas vajadzīgs tavam ķermenim šobrīd? Bieži jautā – vai ēst apzināti nozīmē ēst visu, ko gribu? Jā, šeit nudien nav ierobežojumu, nav labo un slikto ēdienu. Ir tikai uzmanības vēršana uz sevi un patiesajām vajadzībām. Ja man nepārtraukti kārojas noteiktu ēdienu vai tas nav kāds signāls? Vai man tiešām garšo OREO cepumi vai tikai doma par tiem? Apēdiet savu it kā mīļāko našķi apzināti, varbūt pēkšņi sajutīsiet, ka tas patiesībā ir par treknu, saldu un margarīns jau sen pielipis pie aukslējām. Bet varbūt nē un tas ir lielisks. Ēdot apzināti un pievēršot uzmanību katram kumosam tu ievērosi, ka kūkas 5 gabals negaršo tāpat kā 1. Tad kāpēc turpināt, ja nemaz negaršo vairs tik labi? Lai patiesi izbaudītu ēdienu, mums nevajag apēst 1L saldējuma. Pārmērības veidojas no aizlieguma un diētas domāšanas (aizliegt/ierobežot, pārēsties, vainot sevi, atkārtot) Uzmanības vēršana uz sevi mums sniedz brīvību par saviem lēmumiem – apēst visu vai pataupīt pusi vēlākam laikam? Apēst līdz galam vai arī tomēr nemaz vairs negaršo tik labi? Tavas izvēles būs balstītas šajā iekšējā sajūtā, kas man tiešām garšo un tāpat tu integrēsi ārējos faktorus laiku pa laikam (kalorijas, fiziskās aktivitātes, svars.)
Tā māca ēst, kad esi izsalcis un māca baudīt našķi, kad patiesi to vēlies. Nevis tad, kad kolēģis atnesis un tu, garām ejot, to bez domāšanas liec mutē. Un tad vēl vienu.
Tā māca pasēdēt ar savām vēlmēm un nogurumu vakaros, nevis stumt iekšā sevī kārtējo gabaliņu šokolādes, lai justos labāk, un tad sliktāk, jo atkal jūties ārpus kontroles.
Vainas sajūta un kontroles zudums - to dziedē mirkļa apzināšanās, savu patieso vēlmju ieraudzīšana.
Apzināta ēšana māca tev ēst to, ko nudien vēlies, bet caur šo uzmanību iemācīties apēst mazāku porciju, jo tu tiešām, tiešām izbaudīsi. Bailes būs zudušas - bailes apēst par daudz, par maz. Tu skaidri jutīsi, kad sākt un kad beigt. Tas ir tikai treniņa jautājums.
Apzināta ēšana ir pauze starp stimulu (gribu ēst) un reakciju (vai tiešām esmu izsalcis?)
Atvainošanās kalorijām un jums. Jā, tu neesi pārlasījies.
Ilgu laiku mana dzīve sadalījās posmos – striktā kaloriju skaitīšanā vai neskaitīt nemaz. Tādi cikliski nogriežņi jau bija piedzīvoti. Tie mijās ar svara uzņemšanu un pašpārliecinātības trūkumu – vai bez kaloriju skaitīšanas maz spēju zināt cik ēst? Es pierādīju sev, ka spēju gan.
Kādu vakaru es mierpilni lasīju bijušā mācītāja Jura Rubeņa, kas nemaz nav saistīta ar kalorijām, bet tieši kāda rindkopa no šīs grāmatas sniedza man atklāsmi – “Jauna pakāpe iekļauj iepriekšējo, saglabājot agrāk iegūtās spējas un tām pievieno jaunas. Svarīgs princips - pārspēt un iekļaut. Tikai ejot uz leju kaut kas jānoliedz, kāpjot uz augšu - jāintegrē” Es biju mēma. Nudien. Vai visu šo laiku esmu gājusi uz leju? Esmu gan, es zinu. Un es atvainojos jums, ja esmu bijusi pārāk nosodoša pret šiem kontroles rīkiem – svēršanās un kalorijas. Gluži vienkārši manas brūces vēl bija vaļējas, un es meklēju veidu kā sadziedēt un sadzīvot. Bet ārējie faktori nebija vainīgi. Šo kļūdu atzīšana prasīja laiku, bet nu es skatos savām bailēm acīs – ēdiena uzturvērtība ir svarīga informācija, un to var gudri iekļaut arī izvēloties apzinātas ēšanas ceļu, ja ir nepieciešama svara korekcija.Vēlos, lai jūs sapratu pareizi. Ja esi cietis no simtiem diētu, striktas ierobežošanas pārēšanās - tu visticamāk zini visu par kaloriju un ēdienu. Tādā gadījumā apzināta ēšana ir veids kā tapt brīvam. Tas, ko vēlos pateikt ir vērsts cilvēkiem ar īstu lieko svaru - svara korekcija vislabāk strādā, ja šīs abas lietas apvieno, un tad, ja jums nav ne jausmas par produktu uzturvērtību līdz šim. Tomēr arvien - visbiežāk cilvēki ar lieko svaru ne tikai ļoti labi zina, kas ir kas. Zina arī konkrēti cik kaloriju ēdiens satur. Tātad aplis noslēdzas un mums jāatgriežas pie tā, ka pirms likt kaut ko mutē ir jāuzdod pirmais jautājums - kāpēc es ēdu?
Tāpat, ja esi turējis sevi striktā sevis kontrolē gadiem, tad tavas zināšanas nekur nezudīs, arvien zini no galvas cik kaloriju ir 4% pienā un cik 2%, nav nepieciešams to uzskaitīt. Pietiks, ja ar sānu redzi viegli apskatīsi produktu saturu, uzturvērtību – lai veiktu izvēles sev par labu. Vai es skaitu kcal? Nē, es neskatos strikti, bet gluži neignorēju faktu, ka gabaliņš Cielaviņas ir kārtīgas pusdienas. Tā ir cita tēma – baudas ēdieni un pārējie.
Man pašai ārējo faktoru ignorēšana uz laiku ļāva rast uzticību sev, patiesu sevis dzirdēšanu kaut arī šāda ignorēšana nav vienīgā patiesība, man to vajadzēja esošajā mirklī. Mēs katrs esam citāds, viens ir racionāls un pasmejas, jo viņam ir skaidrs, ka kalorijas nosaka visu, bet citi ir jūtīgāki savu pieredžu dēļ un mācās to integrēt maigākā ceļā. Tas ir normāli. Ilgstoša kaloriju skaitīšana un diētu ievērošana sniedz to, ko sauc par diētas domāšanu. Tu nevis balsti savas izvēles iekšēji, bet ēd, jo ir laiks ēst, ēd, jo "kalorijas ļauj", ēd maz kaloriju produktus, jo gribi piestumt vēderu. Bet tev nav jāpiestumj vēders ar kaut ko, ko nevēlies. Tas ir lieki. Tu vari ēst visu, kas tev garšo un saglabāt ideālu svaru.
Uz tikšanos,
Zane