Ar stāstiem par sevi jābūt uzmanīgiem. Daudz un bieži tos atkārtojot, mēs saaugam un kļūstam par tiem. Pievienojam papildus emocijas un detaļas, kuras varbūt nemaz nav īstas. Tomēr ir teikumi, kas jāuzraksta, lai kopaina būtu skaidra un hronoloģiska. Galu galā, arī treniņu mēs sākam ar iesildīšanos.
Ar ko sākās fitfoodie stāsts? Es apsēžos šeit, lai jums izstāstītu īsi, cerot, ka izdosies. Daudzi no jums, mani draugi, par manu fitnesa ceļu jau zina. Taču ticu, ka šeit tiksimies arī ar jauniem, aktīviem, līdzīgi domājošiem cilvēkiem, kas ir ceļā uz sevis iepazīšanu, uz veselīga uztura iemīlēšanu tikpat cieši kā sevis paša. Šis ievads sniegs lielāku skaidrību, kāpēc gatavoju tieši tā, kāpēc aizsāku šo lapu un varbūt saskatīsiet manā pierdzē sevi. Nu tad, par visu pēc kārtas.
Es nebiju no tiem bērniem, kas skolas laikā bija fiziski aktīvi vai dabiski iemīlēja sportu. Nē, nepavisam. Es ienīdu skolas sportu un visu, kas ar to saistīts. Es gluži vienkārši nebiju sacensības cilvēks. Atklāti sakot, arvien neesmu. Man nepatika ne komandas spēles, ne stafetes, kur „jānoskrien visātrāk”, nekas no tā. Kaut pirmskolas vecumā es ļoti labprāt nodevos aktivitātēm bez sacensību elementiem. Lai vai kā, gadījās arī, ka veselīga uztura pamatprincipi man bija paslīdējuši garām. Teikšu uzreiz, mājās vecāki gatavoja normālu, īstu ēdienu, bet pamatskolā un vidusskolā tika ēstas siera, kokosa un cita veida bulciņas viena pēc otras. Ticiet vai nē, ēdiena nešana līdzi kastītēs nebija aktuāla. Savus vidusskolas gadus studēju mākslas skolā, līdz ar to ne tikai uzturs bija klupšanas akmens, bet manu ikdienu piepildīja arī dažādi nakts pasākumi ar draugiem un kādu alkoholisku dzērienu. Nelepojos, bet esmu arī smēķējusi. Pilns komplekts. Godīgi sakot, pirmos divus kursus es burtiski knapi vilkos uz sekmēm, kas būtu apmierinošas, lai saglabātu studenta statusu.
Kas mainījās?
Visu šo laiku es nekad nebiju tā pa īstam apmierināta ar savu ķermeni. Saprotiet, drēbes iegādājos tā, lai riepiņa nebūtu redzama, bieži izvēlējos kleitas, kas būtu visai sievišķīgi, teiksiet. Jā, izņemot to, ka tā darīju, lai vasarā kājas nerīvējas viena pret otru. Mans izmērs tajā laikā bija biksēm apmēram 42., varbūt vairāk. Nešķiet tik daudz, bet ticiet, mana apmierinātība ar to bija tieši 0, jo galu galā, man bija 16 gadu. Kādu situāciju atceros īpaši spilgti. Pēc lekcijām devos uz pieturu, aizsmēķējot cigareti, kad klāt pienāca kāda paveca sieviete un teica – Jūsu stāvoklī jau nu gan nevajadzētu. Godīgi sakot, šo visu rakt atpakaļ ir savādi, bet ticu, ka vajadzīgi. Tiku izmēģinājusi visas iespējamās diētas. Nudien, svēti ticēju, ka katra nākamā būs atslēga slaidam augumam. Olu, zupas, greipfrūtu, visas pēc kārtas.
Līdz vienā dienā es pieņēmu lēmumu iegādāties savu pirmo sporta kluba abonamentu. Vēl tagad atceros kā pēc pirmās nedēļas domāju, kad tā vēdera prese būs redzama? Vai jau drīz, vai esam jau klāt, kā teiktu Ēzelītis no Šreka multfilmas. Problēma tikai, ka pēc treniņiem pilnīgi neko netiku mainījusi savā uzturā. Vēl.
Pakāpeniski es gāju pa šo ceļu, iepazinu kaloriju skaitīšanu (mana uzvara un reizē posts, bet par to citā reizē) un, kopš šī abonamenta, es sportu vairs nepametu. Pārsteidzoši, bet pat skolā manas sekmes strauji uzlabojās, es ieguvu pārliecību par sevi. Tas bija TIK daudz! Sports, kustība maina visu. Nepārstāšu to atkārtot.
Taču tajā laikā un līdz pat samērā nesenam laikam, es biju tālu no sevis pieņemšanas. Es skaitīju kalorijas, biju slaida, tomēr dziļi – tik nelaimīga. Mētājos no super veselīgas ēšanas darba dienās, pie kārtīgas pieēšanās nedēļas nogalēs. Tas bija smagi. Lieli atkritieni, badošanās, gavēņi, atslodzes un citi. Sulu detokss tad nebija modē vēl, paldies, Dievam.
Man visu laiku šķita, ka nepieciešams sasniegt vēl, ka neesmu gana slaida, jo nekad neesmu jututsies kā meitene - modele. Iekšēji mūžīgi sūkstījos, kāpēc manas kājas nav slaidākas. Tagad kaunos par savām domām un to, ko ķermenim esmu nodarījusi. It kā biju uz pareizā ceļa, tomēr bija epizodes, kad skrēju 10km un pa taisno devos uz spēka klasēm, jo nekad nebija gana. Viss šādi plūda, līdz stabili kļuvu par treneri (kopš 2014.gada, kad ieguvu pirmo sertifikātu.)
Dzīve bija laba, forma arī, bet tad vienā skaistā vasaras dienā es izjutu savu pirmo trauksmi. Man nebija ne mazākās nojausmas, ka pie velna tas ir. Tas viss bija smagi, sasodīti drūmi, un tomēr, labākais, kas ar mani noticis. Šis arī, lai paliek citai reizei, bet galvenais, ko sapratu – es neko nebiju iemācījusies. Jā, es IT KĀ dzīvoju veselīgi, es esmu slaida, es ēdu veselīgi un pietiekoši, bet es nepārtraukti sevi nespēju pieņemt. Es turpināju skaitīt kalorijas, kaut arī ēdu virs 2000 kcal dienā, kas vairs nebija pat kaloriju deficīts, tomēr es nespēju pārtraukt šo kontroli. Jo labāka bija mana forma, jo lielākas bailes, ka kļūšu resna. Pa īstam. Es nespēju pieņemt to apaļīgo Zani no skolas laika, man šķita, ka tā būs lielākā izgāšanās, ja kļūšu kaut mazliet apaļīgāka. Visa trauksme, panikas lēkmes, tas viss radās no šiem ieviestajiem pārspīlējumiem attiecībā pret uzturu, sevi, kontroli, perfekcionismu.
Un tieši tādēļ Fitfoodie.lv uzdevums nav jums pārdot jaunas diētas vai stilīgāko treniņu programmu. Raksti no manas puses noteikti iekļaus informatīvu darbu par produktu uzturvērtību, tomēr nekad nebūs tikai „plika” kaloriju skaitīšana, jo es gribu, lai jūs, kas alkstat uzlabot savu fizisko formu, dariet to roku rokā ar mentālo apmierinātību, ar izpratni. Kāpēc es ēdu, Kāpēc es vēlos apēst tieši to un neko citu, un vai man vispār tas garšo?
Stāsts, kas sākās ar iedvesmu un vēlmi dalīties. Ir iespējams būt formā un ēst visu. Ir iespējams ieklausīties, dzirdēt un pieņemt sevi. Pieņemt. Pa īstam. Tas ir ceļš bez beigu punkta, kura laikā jūs kritieni atpakaļ ir dabiski un vajadzīgi. Bet ziniet, ka sajūta, kad tu spēj dzīvot atmetot šaubas, atmetot vecos stāstus – pretī jaunai personībai, kas pateicībā pieņemt savu ķermeni, kas veido sevi pats, kas ir slaids un aktīvs – tā ir labākā sajūta pasaulē. Es jums apgalvoju, liekot roku uz sirds. Vai bicepsa, kā jums tuvāk.
Apzinātas izvēles, apzinātas kustības, veselīgs uzturs, mentālā veselība - tas viss ir fitfoodie.lv
Jaunus stāstus veidojot, Zane